Kad 3 mēneši jau nosvinēti

Ollem jau nosvinēti 3 mēneši. Uh, cik ātri viņš aug - nedēļā pieņemas svarā par 1 kg! Vairs nevar palīst zem sava iemīļotā plaukta. Arī zem gultas jāpiepūlas, lai izķeksētu bumbu.

Lielākais panākums tomēr ir tas, ka Olle nu jau kā nedēļu var sagaidīt mūsu rīta modinātājus «sausā». Grīdas salvetes, uz kurām nokārtoties, nolietojušās no ilgās stāvēšanas un rotaļām. Vēl pirms mēneša viņš modināja mani pl. 5 no rīta, jo gribējās gan ēst, gan pačurāt. Tagad gan ēdienreizi, gan laukā iešanas rituālu viņš sagaida, līdz kamēr mēs mostamies. Brīvdienā gan modinātāju neliekam, un Olle pacietīgi gaida. Nu, vai nav malacītis?!

Ar savu sirdsdraudzeni Šēru

Nopirkām 2 grāmatas par suņu skološanu. Zinu, ka Zaiga (mūsu kinoloģe) vienmēr ir gatava parādīt gudras lietas, bet visu jau nevar izjautāt. Gribējās pašiem palasīt. Un tūlīt arī izmēģināt :) Divu dienu laikā Olle iemācījās (un nostiprināja šīs zināšanas) dot ķepu!! Īpaši tas svarīgi, kad atgriežamies no pastaigas lietainā dienā, lai noslaucītu ķepas un pavēderi.

Ar savu dzīves skolotāju Teodoru

Vēl arvien apgūstam iešanu blakus pastaigu laikā, bet tam vajadzēs ilgāku laiku, jo Ollem ļoti interesē visas smaržas gan ietves labajā, gan kreisajā pusē. Rūcošās skaņas uz ielas, aiz sētām, ātri garām lidojošie skrituļotāji, velo - tas viss viņam šķiet ļoti interesanti! Izzinošais process Ollem ņem virsroku pār bailēm. Lai gan esam iemācījuši viņam apsēsties tad, kad kaut kas īpaši izbiedējis, tādējādi viņš tuvāk iepazīst to, kas pārbiedējis. Rejoši suņi aiz sētām viņu ļoti satrauc katrā pastaigu reizē, bet viņš apsēžas, pavēro un iet tālāk. Protams, ar nelielu uzslavu no mums!

Ar samojedas šķirnes suņupuiku Gustavu

Kopš Olle saņēmis pēdējās potes pret vīrusiem un trakumsērgu, arvien aktīvāk dodamies tālākās pastaigās. Reiz nevarējām saprast - kāpēc viņš tik ļoti velk mūs uz māju pusi? Izrādās, gribēja pačurāt savā iemīļotajā stūrī pie ceriņkrūma!! To viņš vēl nav sapratis, ka izdarīt savas lietas var arī lielo pastaigu laikā :)

Te mazs video, kas uzņemts ar telefonu - Olle jūk prātā ar savu mīļoti čaukstošo «mantiņu»:

Olles dabīgā ēdienkarte

Ak, vai! Neesmu rakstījusi jau 2 nedēļas. Lai gan katru dienu notiek kaut kas jauns - Olle kļūst arvien drošāks un ziņkārīgāks. Piemēram, vakarā, kad jau satumsis, viņš nespēja iziet laukā, jo gar māju brauc mašīnas ar spožām gaismām. Viņam tie likās briesmīgi rūcoši zvēri! Lai gan pa dienu uz mašīnām Olle vispār nereaģē. Vakar pirms miega izvedu viņu pēdējo reizi nokārtoties, bet viņš ved mani tieši uz ielas pusi tuvāk ielas braucamai daļai. Apsēžas un vēro. Pirmā mašīna aizbrauc, otrā, piektā, desmitā... Olle tik sēž un vēro. Gluži tāpat kā viņam patīk klausīties putnu čivināšanā Juglas ezera malā. Ja redz peldošu pīli, uzrūc gan, bet nemetas virsū, tikai vēro.

Pa šīm divām nedēļām Olle ir pilnībā pārgājis uz dabīgo ēdināšanu - pakāpeniski nomainīju sauso suņbarību (to deva līdzi no suņu audzētavas) pret gaļu ar dārzeņiem, augļiem un biezpienu. Arī nebaroju vairs 4x dienā, bet tikai 3 reizes. To Olle man pats pačukstēja, kad pirmo reizi spēja izturēt nakti 8 stundas, nevis tikai 6.

Lūk, Olles ēdienkarte!

2,5 mēnešu vecumā viņš sver 10 kg, tātad 6% (līdz 6 mēn. vecumam) no ķermeņa masas ir viņa barības daudzums diennaktī, t.i., 600 g / 3 ēdienreizes = 200 g vienā ēdienreizē, kas sadalās šādi:

80% gaļa:
- vistu kakliņi cītīgi sasisti vai
- maltā liellopu vai teļa gaļa vai
- vārīta un samalta sirds vai tesmenis, vai kuņģis.

20% dārzeņi un augļi:
- smalki rīvēti svaigi burkāni ar dillēm vai
- sasmalcināti puķkāposti ziedi ar zaļumiem vai
- paprika vai
- banāns, zemenes.

1 tējk. olīveļļas katru dienu ieleju kādā no porcijām.

Un, protams, ribu kauls ar skrimšļiem, ko asināt zobus! Neuzskatu to par ēdienreizi, lai gan reizēm no tā kaula nekas nepaliek pāri, tātad nākamo ēdienreizi varu pavilkt garumā - iedot vēlāk.

pl. 7 brokastis - gaļa, dārzeņi.
pl. 12 - kauls.
pl. 15 pusdienas - gaļa, dārzeņi, auglis.
pl. 22 vakariņas - biezpiens, jogurts (bez piedevām), auglis.

		Vielas 100gr				Vitamīni
Liellopa gaļas subprodukti	Ēdamā daļa	Olbaltum vielas	Tauki	Ogļhid.	Kalorijas	A	B	C	D	E
Aknas	93	13.7	2.7	3.3	93	13.95	0.37	1.65	20
Kauli	32	0.2	6.3		58	13.95	0.37	1.65	20
Kaulu smadzenes	32	3.2	90		849	13.95	.037	1.65	20
Mēle	92	10.6	10.4		140	0	0.2	0.25	4.6	0
Nieres	93	9.8	1.6		55	0.1	0.37	1.65	16
Sirds	91	11.6	2.5	1	71	0	0.55	0.82	6.2	12.7
Tesmenis	100	10.4	12.9		163	0	0.55	0.82	6.2	12.7

Tā kā labradoriem nav sāta sajūtas un kucēnu augšanas ātrumu ietekmē apēstais ēdiena daudzums, tad sekoju Olles svaram un baroju stingri pēc proporcijām. Esmu iegādājusies svarus un arī mazos virtuves svarus. Liekas, viss ir pareizi, jo viņš var sagaidīt nākamo ēdināšanu, pietiek spēka izskrieties, vēders labi pārstrādā barību (ja gadās grūtības, tad iedodu nākamā ēdienreizē kefīru) un spalva arī spīd.

Drīz dosimies pie vetārsta pēc trešās potes, tad arī pārbaudīsim Olles kopējo veselības stāvokli un koriģēsim ēdienkarti.

KĻŪDA

Nobeigumā jāatzīstas par kļūdu, kuru pieļāvu savas nezināšanas dēļ. Reizēm biezpienam piemaisu auzu pārslu putru (šķiedrvielas), kas palikusi no ģimenes brokastu galda. Lai konsistence nebūtu tik sausa, pielēju pienu. Un, ak vai! Kad mazais Olle pēc pāris stundām sāka vemt, atcerējos, ka govs pienu taču nedrīkst dot! Ja ļoti grib, var mēģināt iedot kazas pienu, bet ne govs. Tāda, lūk, mana mācībstunda, kas laimīgi beidzās. Piedod, Olle :)

Beidzot grauž kaulu!

Tā jau ir, ka mazajiem kucēniem gribas grauzt - mazie zobiņi aug un smaganas niez. Mācījām pievērsties mantiņām tai brīdī, kad zobos nonāca kāda no mūsu kurpēm. Bet tad, kad Olle neskādēja pat gultas koka kāju un pat krēsls šķita pietiekami gards, tad nolēmām mazajam nopirkt pirmo kaulu.

Vakarā pēc darba uz tirgu vairs nepaspējām, tāpēc nācās iztikt ar Rimi piedāvāto liellopu zupas izlasi. Ja tā pameklē plauktos, var atrast pietiekami lielus kaulus. Un 2 stundas miers mājā! :)

Juht Olle darbā

Katru darba dienu Olle dodas man līdzi uz Latvijas Neredzīgo biedrības žurnāla «Rosme» redakciju. Pacietīgi guļ savā vietiņā uz spilvena, un priecīgs sagaida ikvienu, kas ienāk ciemos. Visi viņam mīļi, nav svešā cilvēka sajūtas. Olle gan tūlīt nemetas pretim, bet vispirms vēro. Ja atnākušais viņam liekas simpātisks, tad gan ir gatavs atšņorēt ne tikai apavus un paraut aiz bikšu stara, bet arī ierāpties klēpī un tā riktīgi nolaizīt degunu, zodu un ausis.

Bet, kad noguris un laiks diendusai, Olle ierāpjas man klēpī, noliek purniņu uz galda malas un seko līdzi manu pirkstu veiklībai uz klaviatūras. Līdz kamēr aizmieg :)