Priecīgus Līgo svētkus un ...

... un laimītes dzimšanas dienā, mīļais Olle - Tev paliek 4 mēneši :)

Kad vēderiņš ciets...

Nu, bēda mūsu mazajam Ollem - nekādi nevar tā kārtīgi nokārtoties, jo vēderiņš ciets. Tā kā satīram pēc viņa ar maisiņu, tad vienmēr jau sanāk pataustīt, kas tur nāk laukā. Nu, kā akmentiņi :( Turklāt - bieži un maz.

Sēdos pie interneta un lasīju citu suņu audzētāju pieredzi. Protams, tik mazam nav viegli pāriet no sausās barības uz dabīgo - process, kamēr vēders pielāgojas, ir lēns. Iespējams, man gribējās ātrāk. Bet Olle jau arī neprotestēja - visu ņēma pretim.

Subproduktus vajadzēja dot daudz mazāk un pakāpeniskāk. Tagad zinu, ka sirds ir pārāk ciets muskulis, un, pat vārīts un samalts, tas ir par smagu mazajam kuņģītim. Pārgāju uz vārītu un samaltu tesmeni ar diafragmu pusi uz pusi. Protams, kopā ar svaigi samaltiem dārzeņiem un eļļu. Lieliski! Ollem vēders sāk noregulēties. Tesmeni pat var dot košļāt gabalos.

Liekas, vienmēr kārtīgi izdaudzīju vistu kakliņus, bet laikam jau par daudz tās kaulu masas mazajam vēderiņam. Man tā likās. Izlasīju vienā interneta saitā gudru padomu - mazajiem vajagot mācīt košļāt kakliņus. Jo Olle vienmēr centās tos norīt veselus. Ja sagriezu gabaliņos, notika vēl ļaunāk - suņuks tos rija vēl ātrāk. Bet kā lai māca košļāt?

Izrādās, pavisam vienkārši - izdaudzīto vistas kakliņu turu rokās un ļauju viņam to košļāt pa muti, kamēr izdodas kādu gabaliņu nokost. Tad ļauju atkal mazu gabaliņu košļāt. Protams, abi sākumā iesācēji - viņam misējās ar zobiņiem ieķert man pirkstā, tad gan abi sabijāmies. Bet tagad viņš ļoti uzmanīgi košļā. Un mēs pat abi baudām šos kopā ēšanas mirkļus! Varu vērot viņa svētlaimē piemiegtās actiņas, kad viņš košļā no viena sāna uz otru, no viena uz otru, līdz kamēr gabaliņš nokosts.

Tagad jau pāris dienu kā dodu arī vistu spārniņus. Resnāko posmu nogriežu ģimenes pusdienām, bet pārējos divus atkal kārtīgi izdauzu un turu rokās, kamēr viņš pa mazam gabaliņam nokož. Tādējādi vairāk gaļas viņam tiek. Uzmanos ar taisnajiem, lielajiem kauliem!

Ēšanas laiks paildzinājies no 2 minūtēm līdz 12. Olle kārtīgāk sakošļā, un piedevām katrā ēdienreizē ieleju kādus 50 g kefīra. Pašiem ģimenē tas garšo, tāpēc arī suņam vienmēr atliekam. Tā viņam kā balva par izēstiem dārzeņiem, jo tie tagad jādod atsevišķi.

Nu, ar vēderu viss kārtībā - nokārtojas pa lielam retāk un arī vairāk vienā reizē.

Mūsu jaunā formula - vairāk vistu kakliņus un spārniņus, mazāk subproduktus (katru otro dienu vienu ēdienreizi atjauktu ar vairāk dārzeņiem). Vakariņās vēl arvien tiek biezpiens ar bio-lakto un puse banāna.

Tāda tagad mums tā mācībstunda. Nekļūdās tikai tas, kurš nedara.

Pirmā vasaras vanna dārzā (video)

Kad vasaras tveicē pie +30C visiem ir karsti, arī kucēnam, kam melna spalva, ļoti patīk ūdens. 

Nezināju, kur atrast piemērotu vannu, lai mazie nadziņi to nepārplēstu, tāpēc iebraucu Depo un par Ls 4,29 nopirku bērnu plastmasas smilšu bļodu.

Sākumā gan viņš domāja, ka tas ir dzeramais trauks, bet meita ierādīja, ka var iekāpt. Un tad tik sākās lielie prieki! Iekšā, ārā, apkārt, iekšā... Kamēr atradām telefonu, lai nofilmētu, Olle centās ūdeni sakasīt čupiņā :)) Mīļums mūsu!

Te Olle draudzīgi šņakstina zobus, rotaļājoties ar savu sirdspuķīti Šēru: