ceturtdiena, 2013. gada 25. aprīlis

Grauzt un vērot

Šodien Puikam jau 2 mēneši un 2 dienas. Aug acīmredzami un pieņemas prātā.

Puikam (tā nu pagaidām esam viņu iesaukuši) piemīt kāda ļoti laba īpašība - vērošana. Apsēžas cilvēku aktīvās plūsmas krustojumā un vēro. Kad, mājās pārnākot, novelku kurpes un uzvelku čības, mazais vēro. Kad ejam abi laukā, novelku čības un uzvelku kurpes - mazais vēro. Nākamajā dienā, kad pārnācām no pastaigas, Puika pieskrēja pie manā čībām un sāka jautri ar tām spēlēties. Citiem ģimenē likās, ka nu tik sāksies kurpju graušana! Bet nē taču - viņš tikai piedalās mūsu rituālos.

Protams, visas kurpes viņš jau ir pamēģinājis ar saviem asajiem zobiņiem, bet es vienmēr biju klāt un skaidroju, ka to nedrīkst - mīļi ar roku aizstūmu purniņu prom no apaviem. Vēl divas reizes viņš pamēģināja atkal iekosties kurpē, un es vēl divas reizes ar vēl lielāku mīļumu teicu - nē! Puika saprata, un devās meklēt sev citu nodarbi. Piemēram, iekosties datora vadā... :)

Pirmās dienas, kad kucēns ir mājās, mūsu ģimenei viņš ir acuraugs. Ne brīdi neizlaižam no acu loka, līdz ar to spējam palīdzēt Puikam saprast mūsu kopādzīvošanas noteikumus. Protams, visu lieko esam pacēluši augstāk par viņa redzes un ožas līmeni.