1. Iemācījies kāpt augšā pa kāpnēm. Sākumā tikai trīs pakāpienus un tad apsēžas, lai ņemam klēpī. Nākamā dienā vēl viens pakāpiens pieveikts, bet nu jau skrien mums visiem pa priekšu. Olle vienmēr visātrākais!
2. Iešana lejup pa kāpnēm vēl īsti neveicas. Īpaši, ja ir daudz pakāpienu. Tāpēc mēs pacietīgi nesam Olli. Bet tas ir tik mīļi - pieglaust sev mazu spalvu kamolīti, kas nobijies no augstuma un pateicībā laiza Tev zodu!
3. Nekad neiet pirmais, vienmēr vēro un seko mums. Arī pēc pastaigas, uzskrējis augšā pa kāpnēm, pagaida mūs un ļauj pirmajiem ieiet pa durvīm. Malacis, Olle!
4. Nu jau mašīnā braukšana Ollem ir tīrais nieks. Sākumā gan bija traki - kauca, smilkstēja, dusmojās savā suņa balsī. Kad būri pārvietojām no bagāžnieka uz aizmugurējo sēdekli, katrs nākamais brauciens jau bija klusāks, līdz beidzot Olle pat iemācījās gulēt mašīnā. Tas bija liels panākums!
5. Un tagad pats svarīgākais - pa šo nedēļu Olle beidzot sapratis, ka slavēšanu un mīļumu no mums var saņemt arī tad, kad pačurāts uz salvetes. Ar prieku vērojam, kā viņš, pārtraucis kādu no savām rotaļām, ātri, ātri aizskrien uz salveti pačurāt, un atpakaļ! Bet, kad mostamies no rīta, grīda ir sausa, bet salvetes - slapjas. Pa reizei vēl gadās, bet tas ir reti.
Ir arī bēdīgais šonedēļ - Olle nakts pastaigā pirms miega sabijās no motocikla rūkoņas. Izbailes bija tik lielas, ka tagad viņš baidās tumsā iet laukā. Bet rūkoņa nāca no labās pagalma puses, tāpēc mācāmies naktī iet nokārtoties pa kreisi.
